Kardināls Eijks: Vatikāna ziņojums ir jānoraida
- Vislielākās bažas rada ziņojumā paustā attieksme pret homoseksuālām attiecībām. Tajā ir sniegtas liecības no indivīdiem ar homoseksuālu tieksmi, nesniedzot Baznīcas morālo ietvaru to izpratnei.
- Ziņojumā teikts, ka viens no lieciniekiem "atklāja, ka grēka sakne nav (viendzimuma) attiecībās, bet gan ticības trūkumā Dievam, kurš vēlas mūsu piepildījumu". Autori reproducē šo apgalvojumu bez labojumiem vai paskaidrojumiem.
- Šī liecinieka argumentācija ir fundamentāli kļūdaina. Homoseksuālas darbības ir pēc būtības ļaunas - tas ir katoļu doktrīnas pastāvīgs punkts. Kristietis, kas iesaistās šādās darbībās, arī ir nepilnīgs ticībā, jo neuzticas Dieva žēlastībai, lai izvairītos no grēka. Taču tas nenozīmē, ka grēks pirmām kārtām ir ticības trūkums, nevis pati rīcība, kā to apgalvo liecinieks.
- Otra liecība ir vēl satraucošāka. Liecinieks apraksta patvēruma atrašanu kristīgajās kopienās un pie priesteriem, kuri pieņem "cilvēkus, kas ir noraidīti, jo pieder LGBT kopienai". Skaidrs mājiens ir tāds, ka šie priesteri atbalsta un apstiprina liecinieka homoseksuālās attiecības.
- Sniedzot šādas liecības bez doktrināla skaidrojuma, ziņojums faktiski normalizē homoseksuālas attiecības Baznīcas kontekstā.
- Autori visu pakārto "sinodālajam procesam", kura centrā ir cilvēku pieredze un prakse. Viņi noraida to, ko viņi dēvē par "abstraktu" un "stingru" nemainīgu principu piemērošanu, tā vietā atbalstot "auglīgu spriedzi" starp Baznīcas doktrīnu, pastorālo praksi un dzīvo pieredzi.
- Autori atsaucas uz Kristus izteikumu, ka "sabats ir radīts cilvēcei, nevis cilvēce sabatam", lai ieteiktu, ka morāles normas nevar būt absolūtas un tām jāparedz izņēmumi, pamatojoties uz individuāliem apstākļiem. Tā ir fundamentāli nepareiza Svēto Rakstu interpretācija.
- Kristus mācība par sabatu attiecās uz dievišķajām pozitīvajām tiesībām - Svētajos Rakstos atklātajām normām, kas pēc būtības nav absolūtas, ja vien tās nesakrīt ar dabiskajām tiesībām. Ebreju liturģiskie likumi Jaunajā Derībā vairs nav spēkā. Tomēr morāles mācība par laulību un seksualitāti ir atšķirīga. Šīs normas izriet no dabiskajām tiesībām un atspoguļo Dieva nodomu attiecībā uz cilvēka personu, laulību un pašu seksualitāti.
- Autori ierosina, ka morālā patiesība rodas ilgā sinodālā procesā, ieklausoties kultūrās un pieredzē. Tas ir maldīgi. Dieva plāns attiecībā uz cilvēka personu, laulību un seksualitāti sastāv no universālām patiesībām, kas ir noteiktas reizi par visām reizēm, kuras ir zināmas caur dabiskajām tiesībām un atklātas Svētajos Rakstos.
- Pastorālajā teoloģijā kopš 20. gadsimta 60. gadiem pastāvīga kļūda ir bijusi doma, ka pastorālā aprūpe nozīmē kompromisu starp Baznīcas morālo mācību un cilvēku dzīves realitāti. Šāda pieeja uzskata, ka morālā patiesība ir sadalīta starp abstraktu doktrīnu un konkrētu pieredzi, piešķirot prioritāti pēdējai, lai attaisnotu izņēmumus no vispārējām normām.
- Pētījuma 9. grupas ziņojums ir fundamentāli pretrunā katoļu morālajai mācībai un pamatīgi grauj tās piemērošanu morālai rīcībai. Šis ziņojums ir stingri jānoraida.
Attēlu: Willem Eijk © Mazur CC BY-NC-SA, Mākslīgā intelekta tulkojums